17. marts – Ģertrūdes diena. Kukaiņu un dārzu modināšana
Pusceļā starp Meteņiem un Lielo dienu mūs sagaida Ģertrūdes diena. Senajiem latviešiem šī nebija tikai parasta diena, bet gan brīdis, kad "zeme atveras". Ticēja, ka tieši šajā dienā pirmais kukainis pamostas, pirmā čūska izlien saulītē un dārzos sāk cirkulēt pirmā pavasara sula.
Kukaiņu diena un dārza darbi Ģertrūdi sauca par Kukaiņu dienu. Tradīcija vēstīja: ja Tu šajā dienā pirmo reizi ieraugi pamodušos biti vai mušu, tad pavasaris ir klāt pa īstam! Dārzniekiem šī bija svarīga diena – tika gatavoti sēklu maisi un plānoti pavasara darbi. Bija pieņemts šajā dienā nedarīt tādus darbus, kas "traucē zemi", piemēram, nestiept mājās malku no meža, lai vasarā čūskas nenāktu sētā.
Svēto ceļotāju aizbildne Ģertrūde vēsturiski tiek uzskatīta arī par ceļotāju un dārzkopju aizbildni. Tas lieliski saskan ar mūsu senču dabas vērojumiem – šajā laikā cilvēki sāka plānot tālākus ceļus, jo ceļi kļuva izbraucami un daba vairs nebija tik barga.
Ticējumi dabas vērotājiem:
Vēro lidoņus: Ja Ģertrūdes dienā lido bites – būs karsta vasara.
Sals un laiks: Ja šajā dienā ir sals, tad vēl četrdesmit naktis būs salnas.
Miera saglabāšana: Ja Ģertrūdes dienā mājās ienes ko no meža, tad vasarā kukaiņi un rāpuļi "uzbruks" dārzam.
Marta vidus ir laiks, kad mēs kopā ar dabu sākam "atvērties". Tas ir brīdis, kad nolikt pie malas ziemas smagumu, uzvilkt vieglāku mēteli un palutināt sevi ar kādu saldu enerģijas devu, gaidot lielo saules atgriešanos.