23. aprīlis – Jurģi (Ūsiņa diena). Lielais pavasara sākums
Jurģi, ko senie latvieši dēvēja arī par Ūsiņiem, ir diena, kad pavasaris beidzot pārņem varu pār zemi. Tas ir brīdis, kad dabas vārti ir vaļā: zāle sāk zaļot, koki plaukt, un sētā ienāk jauna dzīvība. Ūsiņš latvju dainās ir gaismas dievība un zirgu aizbildnis, kurš atnes lapas kokiem un zāli zemei.
Zirgu pieguļa un Pantāgs Viena no skaistākajām tradīcijām ir "Lielā pieguļa". Jurģu naktī vīri pirmo reizi dzen zirgus naktī ganībās, kur pie ugunskura vāra Pantāgu – īpašu olu kulteni. Olas šajā dienā simbolizē sauli un jaunu dzīvību. Cienājoties ar pantāgu, cilvēki uzņēma saules spēku visam gadam.
Māju maiņa un jauna dzīve Vēsturiski Jurģi bija diena, kad kalpi un saimnieki slēdza jaunus līgumus vai pārcēlās uz jaunām dzīvesvietām. Tāpēc šī diena ir par jaunu sākumu, drosmi un pārmaiņām. Ja Tu šajā dienā sāc ko jaunu, tam būs Ūsiņa svētība!
Jurģu dienas ticējumi:
Veselība un skaistums: Jurģu rītā pirms saullēkta jāmazgājas tekošā ūdenī – tad nebūs izsitumu, būsi skaists un visu gadu nenāks miegs.
Ciemošanās: Ja Jurģos pirmais ciemiņš ir vīrietis, mājās gaidāma laime un lopiņiem klāsies labi.
Vērošana: Ja Jurģu dienā līst lietus, būs slapja vasara, bet pļavās augs laba zāle un būs daudz siena.
Troksnis: Jurģos jātrokšņo, jādzied un jāpriecājas, lai atbaidītu visu ļauno un pamodinātu zemi.
Jurģi mums māca, ka katrs jauns sākums prasa drosmi un darbu, bet tas vienmēr ved pretī gaismai. Tas ir īstais laiks, lai sapostu māju, dāvinātu prieku un baudītu saulaino "Saldā dzintara" enerģiju.