Lielā diena – 20. marts – Saules uzvara un pavasara saulgrieži

Kad diena kļūst garāka par nakti, mēs svinam Lielo dienu. Tas ir maģisks brīdis, kad visa dzīvā daba sāk vibrēt jaunā enerģijā. Senajiem latviešiem pavasara saulgrieži bija vieni no svarīgākajiem svētkiem, jo tie iezīmēja jaunā saimnieciskā gada sākumu un gaismas galīgo atgriešanos.

Šūpošanās un Saules sagaidīšana Lielās dienas rītā bija jāceļas pirms saullēkta. Ticēja, ka tajā rītā Saule danco, kad tā lec! Cilvēki devās uz upi mazgāties tekošā ūdenī, kas tek pret sauli – lai visu gadu būtu veseli, skaisti un skaidru prātu. Bet galvenais rituāls, protams, bija šūpošanās. Šūpoles kāra augstākajās vietās, lai simboliski palīdzētu Saulei celties augstāk un lai vasarā odi nekostu un lini augtu gari.

Olas – dzīvības un Saules simbols Olu krāsošana un ripināšana ir senas auglības maģijas sastāvdaļas. Ola simbolizē Sauli un jaunu sākumu. Jo vairāk olu šajā dienā apēdīsi un izdalīsi citiem, jo lielāka svētība nāks pār Tavu māju.

Ticējumi dabas vērotājiem:

• Agrs rīts: Kurš pirmais Lielās dienas rītā izskries laukā, tam tajā gadā būs vislielākā veiksme darbos.

• Mākoņi un saule: Ja Lielās dienas rītā mākoņi izklīst un parādās saule, tad gaidāma silta un laba vasara.

• Vējš: Kāds vējš pūš Lielajā dienā, tāds tas pūtīs visu pavasari.

Lielā diena mūs iedvesmo "izlīst no alas", iztaisnot muguru un sākt ko jaunu. Tas ir laiks, kad dāvināt sauli – gan smaidā, gan kādā saldā, zeltainā dzintara gabaliņā, kas sevī glabā pavasara gaismas spēku.