Māras diena – 25. marts (Pavasara Māra)
Kad martā dienas kļūst jau manāmi siltas, mēs svinam Māras dienu. Šie svētki tiek uzskatīti par vienu no četrām gada svarīgākajām "Māras dienām". Senajiem latviešiem tas bija laiks, kad Zemes māte beidzot pa īstam atmostas un sāk dot savu svētību visam dzīvajam.
Sievietes spēks un skaistums Māras diena ir sieviešu svētki. Šajā dienā sievietēm bija ļoti svarīgi kārtīgi atpūsties un saposties. Ticēja, ka šajā dienā nedrīkst vērpt, šūt vai adīt – jādod laiks sev un dabai. Ja sieviete Māras dienā ir priecīga un skaista, tad visa sēta un mājas solis tajā gadā ziedēs un zaļos.
Maģiskie rituāli un daba Šī ir diena, kad "lācis otrreiz griežas uz otriem sāniem" (pirmo reizi tas notika Teņa dienā). Daba vairs nejoko – pavasaris ir šeit. Bija pieņemts mazgāties tekošā ūdenī, lai saglabātu skaistumu, un ziedot kadiķu zarus mājas svētībai.
Ticējumi dabas vērotājiem:
Vēro nakts salu: Ja Māras naktī ir sals, tad salnas gaidāmas vēl četrdesmit naktis.
Vēja virziens: Kāds vējš pūš Māras dienā, tāds tas pārsvarā pūtīs visu pavasari līdz pat Jāņiem.
Putnu atgriešanās: Ja ap šo laiku atgriežas gājputni, gaidāma ražīga vasara un bagāts rudens.
Māras diena mums atgādina par maiguma un spēka līdzsvaru. Tas ir īstais brīdis, kad palutināt sevi, savas mīļās sievietes un atļauties kādu gardu mirkli ar "Saldā dzintara" spēku, godinot zemes auglību un dabas skaistumu.