2. februāris – Sveču diena. Gaismas un prieka svētki

Kad februāra rītos saule sāk spīdēt spožāk, klāt ir Sveču diena. Senajiem latviešiem šis bija īpašs laiks – ziemas vidus ir aiz muguras, un sirdī sāk dīgt pavasara gaidas. Šī diena ir par gaismu, ko mēs paši varam radīt un dāvināt citiem.

Sveču liešana un maģija Galvenā šīs dienas tradīcija, protams, bija sveču liešana. Ticēja, ka Sveču dienā lietās sveces deg visilgāk un visskaistāk. Tās sargāja māju no nelaimes un deva svētību. Bet pats galvenais – šajā dienā bija daudz jāsmejas! Smešanās Sveču dienā nodrošināja to, ka viss nākamais gads būs jautrs, viegls un izdevies.

Ko likt galdā un kā svinēt? Sveču dienā Tev jābūt dāsnam. Saimnieces vārīja biezputru, cepa plāceņus un cienāja visus, kas nāca sētā. Bija pieņemts dzert alu un ēst sātīgus ēdienus, lai mājas solis būtu stiprs.

Ticējumi dabas vērotājiem:

• Vēro sauli: Ja Sveču dienā saule spīd tik ilgi, ka vīrs var uz zirga uzlekt, tad būs jauka vasara.

• Sals un sniegs: Ja šajā dienā ir stiprs sals, pavasaris būs agrs un silts. Bet, ja putina – būs vēls pavasaris.

• Smejies no sirds: Jo vairāk Tu šodien smaidīsi un priecāsies, jo vairāk laimes piesaistīsi savai ikdienai.

Sveču diena mums atgādina, ka pat visaukstākajā laikā mūsos katrā ir maza liesmiņa, kas spēj sasildīt. Tas ir īstais brīdis, kad aizdedzināt sveci, nolikt blakus trauciņu ar "Saldā dzintara" dārgumiem un sajust, kā gaisma atgriežas Tavā mājā un sirdī.