Ziemas saulgrieži un Ziemassvētki – Gaismas uzvara pār tumsu

Ziemassvētki latviešu tradīcijās ir prieka un cerības svētki, jo tie iezīmē astronomiskos saulgriežus – brīdi, kad tumsa sāk atkāpties un dienas kļūst garākas. Viens no svarīgākajiem rituāliem ir bluķa vilkšana cauri visai sētai, simboliski savācot visas pērnā gada raizes un neveiksmes, lai pēc tam bluķi sadedzinātu ugunskurā, atbrīvojot vietu jaunajam.

Ziemassvētku naktī mājās ienāca "čigāni" jeb budēļi – maskoti tēli, kas ar troksni, dziesmām un dejām aizdzina ļaunos garus un atnesa auglību zemei un ļaudīm. Galds šajā laikā lūza no pārticības, jo ticēja: ja svētku vakarā būs 9 dažādi ēdieni, tad nākamais gads būs bagāts. Neiztrūkstoša ir arī eglītes rotāšana ar dabas veltēm un svecītēm, iededzot mazu liesmiņu kā solījumu pavasara saulei.

Ticējumi un tradīcijas:

• Bluķa dedzināšana: Sadedzinot bluķi, tiek sadedzinātas visas bēdas un ļaunums.

• 9 ēdieni: Uz galda jābūt zirņiem (lai nav jāraud), pīrāgiem (pārsteigumi), cepetim un citiem labumiem.

• Laika vērošana: Ja Ziemassvētkos ir daudz sniega, nākamgad būs laba ogu un medus raža.

• Zaļā rota: Eglīte mājā simbolizē mūžīgo dzīvību un dabas nepārejošo spēku.